LPUF

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas mājas lapā!

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji nav gatavi būtiski piemaksāt par depozīta sistēmas ieviešanu

Latvijas iedzīvotāji piesardzīgi vērtē VARAM ieceri ieviest jaunu atkritumu šķirošanas sistēmu, un pilnībā to atbalsta vien 29% aptaujāto – liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) un pētījumu centra “SKDS” janvārī veiktā aptauja. Liela daļa aptaujāto uz depozīta sistēmas ieviešanu raugās kritiski, jo nevēlas piedzīvot tās izraisīto cenu kāpumu, kas, kā lēš, katru depozīta sistēmā iekļautā dzēriena iepakojuma vienību sadārdzinās par 15 centiem.

“Lai gan depozīta sistēmas ieviešana ir tēma, kas, tuvojoties vēlēšanām, tiek aktualizēta visai regulāri, sabiedrībā nav viennozīmīgas attieksmes pret to. Daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām trūkst racionālu argumentu, kas spētu pārliecināt, kādēļ līdzās jau esošajai atkritumu šķirošanas sistēmai jāievieš jauna. Daudziem bažas raisa prognozējamais cenu kāpums, kas lielākā vai mazākā mērā draud ietekmēt katras ģimenes “maciņu”. Ne pārāk lielai daļai Latvijā dzīvojošo ir pilnīga pārliecība, ka depozīta sistēmas ieviešana būs lietderīga un par tās ieviešanu un uzturēšanu būs vērts maksāt,” skaidro sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš.

Depozīta sistēmas izraisīto cenu kāpumu, no kura, nododot tukšo dzērienu iepakojumu, atgūt varēs tikai 10 centus, nav gatavi segt aptuveni 60%. Iecienīto dzērienu cenu pieaugumu veikalu plauktos par pieņemamu biežāk uzskatījušas sievietes, kā arī lauku iedzīvotāji. Savukārt starp tiem, kuri neatbalsta cenu celšanos, lielākoties ir vīrieši, pilsētnieki un iedzīvotāji ar zemiem, vidēji zemiem un augstiem ienākumiem.

“Depozīta sistēmas ieviešanas vienreizējās izmaksas ir aptuveni 30 miljoni eiro, bet ikgadējās izmaksas 15 miljoni eiro. Tā ir ļoti liela naudas summa, ko politiķi plāno uzlikt uz patērētāju un uzņēmēju pleciem. Turklāt jāņem vērā, ka šī sistēma nenodrošina visa veida plastmasas iepakojuma savākšanu, jo varēs nodot tikai konkrētu iepakojumu dzērienu pudeles, kas nav bojātas. Līdz ar to publiski izskanējušais arguments, ka tagad dabā izmestās pudeles varēs nodot un par to saņemt naudu, nav korekts, jo šīs pudeles, visticamāk, būs bojātas un depozīta sistēmas automātos tās nodot nevarēs,” saka LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Atsevišķu politiķu plānotā depozīta sistēma, piemēram, neparedz iespēju nodot vienreizējos plastmasas trauciņus, ko lietojam pārtikai, vai platsmasas maisiņus, ko tik bieži redzam mētājoties ceļmalās.

“Aprēķini rāda, ka, investējot 30 miljonus eiro, mēs savāksim tikai par 1% vairāk iepakojuma. Vai politiķiem tiešām šķiet, ka Latvijas ekonomikas apstākļos šāds ieguvums ir tā vērts?” jautā I. Šure.

Jāuzsver, ka esošā atkritumu savākšanas sistēma jau šobrīd atkārtoti pārstrādā gandrīz tikpat daudz atkritumu kā Igaunijā un Lietuvā, kur darbojas depozīta sistēma. Turklāt depozīta sistēma darbojas tikai 11 no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret depozīta sistēmas ieviešanu tika veikta 2018. gada janvārī, ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

 

Informācija masu medijiem, 22.02.2018.